Kā skaisti pabeigt zeķu valnīti
Heisā hopsā - laba diena tiem, kuru perfekcionisms liek viņiem augt un mācīties!
Katras zeķu adītājas dzīvē brīdis, kad no adatām jānorauc kārtējais zeķu pāris. Kāds adīšanas piedzīvojums jānoslēdz, taču gribās to izdarīt skaisti.
Latvju jaunietēm (cerams, arī jaunekļiem), vēl sēžot skolas solā, sirsnīgi klausoties mājturības skolotāju pamācībās, māca adījuma noraukšanu tai klasiskajā manierē:
*pirmo valdziņu izadām rakstā, otro arī, bet pēcāk tam otram pārceļam pāri pirmo valdziņu* - šādi veidojas skaista pīne.
Līdz noteiktām robežām ir iespējams koriģēt arī noraukšanas malas elastību - savelkot izadītos valdziņus pārāk cieši, sanāks stingrāks noraukums, bet vaļīgāks, ja relaksēti rauksim darbu nost.
Jāteic, ka šis ir viens no, šķietami, tūkstots noraukumu veidiem, taču tiek izmantots itin bieži. Tāpēc arī tapis šis ieraksts šai blogā! Bieži izskan jautājums, kā tad paslēpt to dzijas pavedienu tā, lai, loģiski izveidojusies augstākā labā mala, tā neizceltos un nezinātājs pat nevarētu pateikt, kur tad īsti adījuma mala sākusies/beigusies.
Kā savienot zeķu valnīša pēdējo rindu un noslēpt pavedienu
Šis ir mūsu starta punkts - esmu noraukusi zeķes valnīti, taču pavisam estētisks tas nav.
1.solis
Sākam ar svarīgāko posmu - ieveram pabeigtā adījuma dzijas pavedienu lāpāmadatā.
2.solis
Adatu ar pavedienu duram cauri no adījuma labās puses uz kreiso. Aizķeram noraukuma sākumrindas pirmo valdziņu, izdurot adatu cauri abām tā malām (ar valdziņa malu šoreiz domāts pusvaldziņš jeb viena puse no pīni veidojošā 'V' burta).
4.solis
Izvelkam cauri dzijas pavedienu.
5.solis
Duram adatu ar dzijas pavedienu tur, no kurienes tas nācis jeb pēdējā noraukuma valdziņā viducī (no šī valdziņa nāca pats dzijas pavediens).
6.solis
Izvelkam cauri pavedienu un gatavs! Tagad tikai atliek paslēpt pašu pavedienu (iesaku to darīt, slēpjot to no kreisās puses, vijot cauri kreiliskajiem valdziņiem).
7.solis
Apbrīnot savu skaisto veikumu!
Veiksmi radošajos darbos vēlot -
Ilze